Pa rudens vakariem palasīju kārtējo auto literatūru. Šoreiz koncentrējos uz piekares lietām, jo pilnīgi neko šinī lauciņā nebiju studējis.
Secībā, kādā izlasīju:
1) How to make your car handle. Fred Puhn. 1976. g. 200 lpp.
Lasās viegli. Izvēlējos šo lasīt, jo cerēju ka būs akcents vairāk uz oldskūlīgākām atkarīgajām aizmugurējām piekarēm. Un tiešam, neskatoties, ka pārsvarā visi piemēri no amerikāņu autobūves, nodaļa, kautkur pāri pusei - tieši kā vajag, smalki par atkarīgo piekari aizmugurē.
2) High Performance handling handbook. Don Alexander. 2002. g. 160 lpp.
Šī bija vienīgā no visām klasiskajā papīra variantā, kas man vienmēr patīk labāk nekā elektroniskais . Gramata atzinīgi bija novērtēta arī max-boost saitā. Lasās ļoti viegli.
3) Competition Car suspention. Allan Staniforth 1988. g. 263 lpp.
Biezāka par abām iepriekšējām , izdevējs Haynes, uz ko arī sakotnēji pavedos. Lai mani atvaino autors, bet pilnīgi garām! Jau pamatā pats nosaukums ir maldinošs, tur tā problēma! Grāmatai vajadzētu saukties apmēram tā – „F1 piekares attīstības vēsture”, tad tas būtu precīzi un es noteikti nebūtu tērējis laiku šādas grāmatas lasīšanai. Sanāk jocīgi, pēc autora un izdevēja domām "Competition cars" ir tikai un vienīgi F1 bolīdi, visi pāreji autiņi ir ne-Competition. Diezgan specifiska informācija, lielākoties pielietojama tikai dotajos auto. Papildus daudz ūdens par vēsturi. Varētu interesēt kādu neglābjamu F1 fanu , kuram tiešām ir svarīgi uzzināt kura tieši no komandām Lotus vai Williams 1968. gadā pirmie ieviesa tur tādu knibuci piekarē, nu un viss tādā garā. Man kategoriski nepatika, laikam jau arī tapēc, ka F1 kā suga neinteresē. Vispār, pēc šādas grāmatas esmu nedaudz vīlies Haynes izdevniecībā, ko iepriekš uzskatīju par sava veida kvalitātes garantu. Šoreiz pilnīgs braķis!
4) Suspention Geometry and computation. John C. Dixon. 2009. g. 436 lpp.
Pati biezākā gramata un pati pamatīgākā. Pamatīga ne tikai tapēc, ka tik bieza, bet arī tāpēc, ka ņemts viss no pamatiem un līdz neprātam dziļi. Principā, šeit jau grāmatas nosaukums visu precīzi izskata. Patīkamai, ka atšķirībā no iepriekšējām grāmatām nav vieni amērikānismi vai F1 piemēri – viss par eiropiešiem, Ford Capri, Opel un citu eiropas auto piekares aplūkotas kā piemēri. Veltīju šai grāmatai tikai 2 vakarus, vairāk nespēju. Ja sākums bija daudzsološs, tad pēc kādām pirmajām 50 lpp panesās vieni integrāļi, atvasinājumi, diverģence utt. Mans IQ nevelk. Bija spītīga doma, iespringt un pamēģināt atrisināt kādu integrālvienādojumu, bet kāda jēga, vēl garīgo sev beigās sabojātu , ja nesanāks Grāmata, protams baigi pamatīga, nav runas, tikai pielietojums praktiski nekāds. Domāju, pat mašīnbūves studenti ar tādām lietām nekrāmējas, kur nu vēl parasti mirstīgie. Turklāt, ir 21 gadsimts, ir gatavi softi – samet iekša vēlamos parametrus un tur jau tie visi integrāļi ir apakšā un momentā dabū gatavu modeli – jautājums, priekš kam tas viss vajadzīgs? Cilvēks, kurš deva šo grāmatu palasīt, laikam gribēja mani izjokot
Rezumējot – par labāko bez varinatiem atzīstu un ļoti iesaku
„High performance handling handbook.” Tur ir viss kas vajadzīgs vienkārši un pieejami. Pārējās var pat vaļā nevērt un netērēt laiku. Godīgi saku, pirmās divas grāmatas izlasīju burtiski no vāka līdz vākam. Trešo un ceturto, veltīju katrai 2-3 vakarus palasot katru trešo-ceturto rindkopu, principa pēc tomēr līdz pašām beigām.
Ja mēģināt salikt vērtējumu pēc 10 baļļu skalas, tad:
1) Haw to make your car handle. Fred Puhn. – 8 ( tik augstu, tikai aiz cieņas pret oldskūl )
2) High Performance handling handbook. Don Alexander. – 10
3) Competition Car suspention. Allan Staniforth – 1
4) Suspention Geometry and computation. John C. Dixon – 2 ( grāmata pamatīga ar labākajām ilustrācijām, bet, diemžel, praktiskais pielietojums tam visam nekāds)
Vēlētos nocitēt „High Performance handling handbook”autoru, jo piekrītu teiktajam uz visiem 100% :
„
Compared to getting more engine power, increasing handling performance is a major task. It’s not necessarily more work, but it does require more knowledge.”Jo jāatzīst, 99% no mums vairāk domā tikai par motora jaudas celšanu un lietām ap to, bet par piekari kautkā aizmirst. Maksimums smukus lietos ar zemprofīla riepām uzliek, tad varbūt vēl retais pareizi nosēdina un vēl retāk saliek piemērotas plānotajai braukšanai bukses un tas arī viss. Un pēcāk brīnās, ka auto kautkāds ne tāds, nav tā foršā precīzā vadāmības fīlinga, neskatoties uz sasniegto jaudu. Negribu apgalvot, ka tagad metīšos Mantai visu piekari rēķināt un atbilstoši pārtaisīt, bet padomāt par dažām lietām tas noteikti man liks.
„High Performance handling handbook” noteikti pārlasīšu.
Par visu pieminēto literatūru liels paldies bibliotekāram U
Login
Register
FAQ
Search
"
jau graamatu kaudze "how to make performance peugeot", "how to make performance renault" utt utjpr...
Vispārīgi ņemot, vērtīgāka par pārejām trijām kopā ņemtām, tīri teorētiski uz to skatoties. Bet cenšos grāmatas vērtēt no tīri subjektīva, mana - vidusmēra automobilista skatījuma, ko man konkrēti dod šinī grāmatā iegūtā informācija šobrīd. Varbūt pēc kāda laika, vai kādam citam lasītājam, vērtējums būs savādāks. Tāpēc, aicinātu arī citus izteikties, gan konkrēti par šīm grāmatām, gan arī par citām, ja pat viedokļi atšķiras. Tas ir veselīgi. Tikai kā vienmēr, konstruktīvi un pamatoti, nevis no sērijas - bildīte uz vāka nepatika vai gribu pakašķēties 
To izlasot, varētu padomāt, ka grāmata veltīta iesācējam. Nu un tad, kad tas viss ir sapirkts, strauji pārejam uz ABS sistēmu problēmu diagnosticēšanu/apkalpošanu 
Šī daļa jau tā kā vairāk domāta pieredzējušam automehāniķim. Šīs grāmatas mērķauditoriju grūti definēt, cilvēks, kurš pirms šīs grāmtas lasīašnas, pēc autora izpratnes - nezina pat kā izskatās āmurs, jau pēc dažiem čapteriem var droši ķerties klāt elektronikai. Negribētu tikt pie tāda "meistara" 
Jā, vēlētos tādu "konkrētu" gramatu izlasīt. Varbūt ir kādi ieteikumi?? Un piebilde par tām pnematiskājam bremzēm un smagajiem arī vietā! To aizmirsu recenzijā pieminēt, bet daudz uzmanības tiek vletītas arī šīm lietām, kas mani absolūti neinteresē un pieņemu, lielāko daļu šejieniešu arī. Šobrīd, lai nedaudz kliedētu negatīvo iesaidu par pēdejām 4 izlasītajām grāmatām, kā saldēdienu trešo reizi pārlasu "Engine Blueprintig". Lasās kā romāns. Tuvāk pavasarim pārlasīšu vēlreiz "High Performance handling handbook" ar domu vismaz kautko censties samērīt Mantai un mēģināt nedaudz paeksperimentēt, balstoties uz teoriju, cerībā uzlabot pagriezienu veikšanas laikus un sausa asfalta.
Vietējā pasta nodaļā nogulēja gandrīz mēnesi, kamēr "nejauši" uzgāja 
Ņemšanās ar šķiedru, ir viena no sfērām, kas mani interesē saistība ar auto minimāli - tik daudz lai saprastu kas ir kas un prastu veikt nelielus remondarbus, ne vairāk. Par veselu auto būvēšanu pat runa neiet ! Domāju, ikviens no mums ir remontējis salauztus bamperus vai kādas citas auto plastmasas arī neko īpaši nelasot vai nu maksimums netā, 5-10 minūtes paserfojot, ātri atrodot kādu "how to" video gabalu iekš youtube un lieta darīta. Esmu blakus pastāvējis, kā saka - padevis instrumentus, Mantas šķiedras detaļu tapšanas procesā. Mani pats process īpaši neaizrāvā - ķēpa konkrētā, viss noliets, stiklašķiedras daļas vēl nedēļu pa visu garāžu lasīju. Visas tās ķīmiskās lietas ēdīgas, gan ādai, gan plaušām neko labu nedara 
Protams, arī metināšana un viss pārejais saistīts ar ato ne vienmēr smaržo pēc rozēm, bet man personīgi riepu un bendzīna smarža patīk daudz labāk 